kvadra
Biedrs iesācējs
Posts: 54
|
Post by kvadra on Jul 14, 2020 22:49:01 GMT 2
|
|
|
Post by Mangusts on Jul 15, 2020 9:38:44 GMT 2
Bet lasīt tikai tās, ko vecmāmiņa lasīja, varbūt neliecina par izaugsmi, tomēr ir pietiekami drošs ieteikums, protams, ja vecmāmiņa pēc tam bija pie labas veselības Un tikko atcerējos vienu ēdamās sēnes atpazīšanas mītu - bez iepriekšējas novārīšanas droši izmantojamas vienas noteiktas krāsas bērzlapes, šķiet, dzeltenas, bet pēc "Sēņu grāmatas" tā nesanāk viss. Tad iedomājos - varbūt mežos, kur novērojums radies, tiešām droši var bez novārīšanas lietot visas dzeltenās, jo tās citas tur neaug.
|
|
kvadra
Biedrs iesācējs
Posts: 54
|
Post by kvadra on Jul 15, 2020 22:03:14 GMT 2
Par tām bērzlapēm interesanti. Krieviski tās sauc par siroježkām - tātad pēc definīcijas svaigi ēdamām, bet mani "vecmāmiņa mācīja" , ka bērzlapes ir vārāmas. Tā kā nekad neesmu zinājusi izšķirt, kuras no tām jāvāra, kuras var nevārīt, tad bik pavāru visas.
|
|
Bobs
Biedrs iesācējs
Posts: 85
|
Post by Bobs on Jul 16, 2020 6:28:28 GMT 2
manā bērnībā man stāstīja, ka mazos podiņus varot uzreiz cept, bet tā parasti nedarīja, jo bija arī citas vārāmas sēnes kopā salasītas un beigu beigās, lai samazinātu iespējamās kļūdas sekas, ja nu gadījienā tās izrādās mušmires, visas tomēr tika vārītas.
|
|
|
Post by luize on Jul 16, 2020 7:40:12 GMT 2
Es kaut kad jaunībā biju salasījusi bērzlapes un sacepu nevārītas. Nevajadzēja tā darīt. Kopš tās reizes visas bērzlapes vienmēr vāru.
Pēdējos gados sēņoju maz un dodu priekšroku bekām, baravikām, gailenēm, rudmiesēm un čigānenēm.
|
|
|
Post by reno on Jul 16, 2020 20:44:14 GMT 2
Sarkanās bērzlapes, kad jau paaugušas un zaudējušas podiņa formu, ir baigi garšīgi ja ceptas kā karbonādes, apvārta olā/ miltos/olā Manā mežā vienā vietā aug dzeltenās. Vispār man ļoti garšo vārītas bērzlapes, sakaisītas ar sāli
Parasti nelasu t.s. čigānietes,mamma sauca par krievu sēnēm, un alksnenes arī tikai tad, kad galīgi nekā cita nav Ņemu saulsardzenes -fantastiskas sēnes, apcep pāris min un gatavs. Vismīļākās -rudmieses,bet tārpiem diemžēl arī. Baravikas nav man nekādā topā, bet sakaltētas protams dod tik sēņainu garšu!
|
|
Bobs
Biedrs iesācējs
Posts: 85
|
Post by Bobs on Jul 16, 2020 21:55:44 GMT 2
Es kaut kad jaunībā biju salasījusi bērzlapes un sacepu nevārītas. Nevajadzēja tā darīt. Kopš tās reizes visas bērzlapes vienmēr vāru.
Pēdējos gados sēņoju maz un dodu priekšroku bekām, baravikām, gailenēm, rudmiesēm un čigānenēm. Un kas notika? Pļutka vai vēdergraizes?
|
|
|
Post by luize on Jul 16, 2020 21:57:02 GMT 2
Vēdergraizes
|
|
|
Post by reno on Jul 20, 2020 16:58:24 GMT 2
Pat necerēju, bet savā standarta ielas malas pleķītī salasīju gailenes, pilna bļoda sanāca. Lielas un diezgan sausas, bet tagad, kad sola pāris lietainas dienas, gan jau augs atkal
|
|
|
Post by Samotrākes Nīke on Jul 23, 2020 8:55:16 GMT 2
manā bērnībā man stāstīja, ka mazos podiņus varot uzreiz cept, bet tā parasti nedarīja, jo bija arī citas vārāmas sēnes kopā salasītas un beigu beigās, lai samazinātu iespējamās kļūdas sekas, ja nu gadījienā tās izrādās mušmires, visas tomēr tika vārītas. Mazie podiņi cepti cepeškrāsnī ar sāli bija baigi garšīgie. Es vispār neesmu uz sēnēm, marinētas viņas ēst mani ar pistoli pie deniņiem nepiedabūsiet. Bet gaileņu mērce man gan garšo, līdz ar to par manu latvietību nav nekādu šaubu
|
|
dip
Biedrs iesācējs
Posts: 67
|
Post by dip on Jul 23, 2020 17:17:52 GMT 2
Mana vecāmāte nesēņoja. Šaubos, vai vispār mežā gāja. Neatceros, ka es būtu bērnībā gājusi sēņot. Toties tagad ļoti patīk. Lasu tikai baravikas, bekas, gailenes un mahovikus. Ļoti reti alksnenes. Katru baraviku nobučoju. Sēņu vietas nezinu.
|
|
|
Post by baaciens on Jul 23, 2020 17:31:30 GMT 2
Es neesmu sēņotājs, kaut bērnībā patika, ka braucām ar "eļektričku" (kāpēc neteica vienkārši - ar vilcienu?) uz mežu un tur varēju "sēņot". Pie katras ieraudzītās sēnes jautāju - kas tā ir? / vai šito griezt? Nabaga pieaugušie, kas bija spiesti skriet no savām taciņām un akceptēt vai noliegt manu atradumu. Tas beidzās tā, ka citiem pacietība beidzās un mani līdzi vairs neņēma. Tā arī sēnes neesmu "iemācījusies" un tagad no šī cieš vīrs - pārbauda katru manu atradumu (griezt vai negriezt) Apbrīnoju viņa mieru un pacietību Un ar visu to, ka viņam uzticos - visas sēņu bildes aizsūtu mammai, lai izsaka kritiku un šaubas, ja kaut kas nepatīk P.S. Ja mamma bijusi sēnēs, tad parasti tās novāra un pakarina "notecēties" es vienmēr nogaidīju, kad neviens nemana, no "tīkliņa" izvilku podiņu, uzkaisīju sāli un .... mmmmmm.... nu kas, kas var būt labāks ... Podiņi beidzās, vilku bērzlapes .... Ņamma!
|
|
|
Post by reno on Jul 23, 2020 21:48:52 GMT 2
man arī tā gadās, ka samaisu ar sāli... un tad kaut kā apēdas
|
|